Boņuks 2019


..paldies, jo arī šogad – nominācija!

https://bonuks.lv/zynomi-latgalisu-kulturs-goda-bolvys-bonuks-2019-nominanti/

Ir golā žurejis dorbs pi Latgalīšu kulturys goda bolvys „Boņuks 2019“ pretendentu izviertiešonys, i niu zynomi 30 bolvys nominanti. Itūgod bolvys par aktivitatem, dorbu i sasnāggumim latgaliskajā kulturā tiks padūtys jau divpadsmitū reizi. Ceremonejā tiks paviesteiti desmit bolvys „Boņuks 2019“ sajiemieji i gūdynuots ari bolvys „Par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā“ sajiemiejs. Bolvu padūšonys ceremoneja nūtiks svātdiņ, 23. februarī, 16.00 Latgolys viestnīceibys GORS Lelajā zālē.

Koč ari goda suokumā izskanēja švuorbys par bolvys pastuoviešonu iz prīšku, ituo goda Latgalīšu kulturys goda bolvys „Boņuks“ ceremoneja byus i, cik vareiba ļaus, bolvys reikuošona vysmoz cikom naapsastuos. Latgolys viestnīceibys GORS, kas ir ir bolvys reikuotuojs, vadeituoja Diāna Zirniņa soka: „Koč ari pārnejuo goda beigys i ituo goda suokums mums ir bejs puordūmu i izviertiešonys laiks, vys tik prīcojamīs par vysu sabīdreibys atbolstu i iņteresi, kū „Boņuks“ ir sajiems. Vaļsts kulturkapitala fonda ekspertu lāmums lyka vēļ vaira sasamobilizēt pošim, īsasaisteit cytim i dūmuot par Latgalīšu kulturys goda bolvu „Boņuks“ kai eistyn cīši svareigu latgaliskuos kulturys daļu. Asam cīši pateiceigi Latvejis Republikys Kulturys minisrejai, kura aktivi īsastuoj par lokalūs kulturtelpu atteisteibu, rūnūt īspieju bolvai „Boņuks 2019“ atrast sovus varūņus. Bolva itūgod tiks padūta jau 12. reizi, i myusu gribiešona i mierkis taipat kai da ituo ir ceļt tuos kvalitati, styprynuot ari latgaliskū pošapziņu, rūsynojūt dareit arviņ jaunys lītys, taiseit nūtikšonys i aktivitaitis latgaliski. „Boņuks 2019“ nominantu spektrys ir cīši plots kai satura, tai ari geografejis mārūgā, kas vēļ vaira pīruoda tū, ka tei nav viņ regiona bolva, tei ir latgaliskuos kulturys vysā pasaulī bolva.“

Latgalīšu kulturys goda bolvys mierkis ir apkūpuot lobuokū, spylgtuokū i svareiguokū padareitū i nūtikšonys pārnejā godā latgaliskajā kulturā, gūdynuot aktivuokūs latgalīšu kulturys puorstuovus, popularizātuojus, kai ari veicynuot i rūsynuot jaunradis i kulturys daudzveideibys atsateisteišonu iz prīšku. „Boņuks 2019“ gūdynuos par sasnāgumim i padareitū 2019. godā. Bolvys pretendentu īsnēgšonys i nominantu nūskaidruošonys process itūgod turpynuoja pārn īsuoktū vierzīni, naizdolūt atseviškys nominacejis, bet viertejūt vysa goda padareitū kūpā. Bolvai tyka sajimtys gondreiz 100 dasacejuma anketys kategorejuos „Volūda. Literatura. Publicitika“, „Audio. Video“ i „Aktivitatis. Nūtikšonys. Personeibys“, vysu bolvys pretendentu skaitam sasnādzūt 80 dažaidys nūtikšonys, personeibys, dorbus, projektus i cytys aktivitatis. Kai pretendentu vierteišonys kritereji tyka izvierzeiti pretendenta snāguma kvalitate, aktivitate vysa goda laikā, regionā, vaļstī voi plotuokā mārūgā raiseituo rezonaņse, latgaliskums i/voi Latgolys kulturys vierteibu nesšona, pretendenta pamastī pādi – ītekme iz latgaliskuos kulturys procesim iz prīšku.

Latgalīšu kutlurys goda bolvys „Boņuks 2019” nominanti ir (alfabeta parādā):

Apvīneiba „Latgalīšu Reps“
Baļtejis džeza festivals „Škiuņa džezs“ (Lūznovys muiža)
Ciblys folklorys kūpa „Ilža“. Albums i pietejums „Ludzas igauņu dziesmas“
Dokumentals stuosts par kordirigentis Terēzis Brokys myužu „Aiz azara bolti bārzi…“ (Anna Rancāne i Daugovpiļs piļsātys dūme)
Dokumentaluo filma „Latgalīši Sibirī“ (bīdreiba „Latgolys Producentu Grupa“)
Dokumentaluo filma „Valkātājs“ (bīdreiba „Dokumentālists“)
Dokumentaluo filma „Prīsters“ (Latvejis Televizeja. Filmu programa „Latvijas kods“)
Dzejis videoklipi „Dūmoj ar komatim“ (bīdreibys „Latgolys Producentu Grupa“ i “Kukuži”)
Egita Kancāne. Stuostu kruojums „Syltuo mola“
Etnografiskūs tārpu darynuotuoja i školuotuoja Iveta Seimanova
Evalda Vasilevska pīminis izstuode i gruomota „Evalds Vasilevskis“ (Evija Vasilevska i Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrs)
Grupys „Bez PVN“ dzīsmis, video i koncerts „Rūbeži“
Ilmāra Znotiņa fotoprojekts i izstuode „Latgolys ļauds“
Ineta Atpile-Jugane. Dzejūļu kruojums bārnim „Lobuo i nalobuo“
Ingrida Tārauda. Dzejūļu kruojums „Pajautys“
Inta Viļuma i izdavums „Dagdys nūvoda pyura skreinis gruomota“
Izdavums „Nu sakneitis lozda zīd. Annys Vagalis folklorys i etnografiskūs materialu vuokums Kruoslovys apleicīnē“ (Kruoslovys Viesturis i muokslys muzejs)
KUUP COFFEE. Saiminīki Oskars i Jolanta Maculeviči
Latgalīšu filantrops Pīters Aloizs Ragaušs
Latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv
Latgolys dīna Latvejis Nacionalajā bibliotekā
Latgolys Regionaluos televizejis latgaliskī sižeti i raidejumi vysa goda garumā
Latvejis Radio 1 raidejums „Kolnasāta“
Latvejis Radio 5 raidejums jaunīšim „Pīci Breinumi“
Ligija Purinaša. Dzejis kruojums „Sīvīte“
Muokslineicu apvīneiba V.I.V.A. Aktivitatis vysa goda garumā i izstuode „Laimes formula Latgalē. V.I.V.A.“
Muzykys festivals saimei i draugim „LNSO vasarnīca“ (Latvejis Nacionalais simfoniskais orkestris i Latgolys viestnīceiba GORS)
Repere Ūga
TV raidejumu ciklys „Latgales pilsētu stāsti“ (LRT+)
Žurnaliste Ausma Sprukte

Bolvys „Boņuks 2019“ žurejis komisejis viertejumus par pretendentim itūgod deve rekordlels žurejis komisejis lūcekļu skaits – 52 latgaliskuos kulturys puorzynuotuoji, īprīškejuo goda bolvu sajiemieji, medeju puorstuovi, bolvys reikuotuoju puorstuovi, latgaliskuos kulturys sabīdryskī aktivisti i attīceigūs sferu pīaicynuotī eksperti. Kotegoreju „Volūda. Literatura. Publicistika“ vērtēja 17 eksperti, „Audio. Video“ – 22 eksperti i „Aktivitatis. Nūtikšonys. Personeibys“ – 29 eksperti (vairuokim ekspertim beja juoizviertej vaira nikai vīna kategoreja). Žureja īsnāgtūs nominantus izviertej divejuos kuortuos – pyrmuo ir nakluotīnē, kod teik vārtāti vysi īsnāgtī pretendenti, bet ūtrei – kluotīnē, kurā žurejis lūcekli diskutej i izviertej jau 30 nominantus iz vītys Rēzeknē. Ar „Boņuka“ muola statuetem teik gūdynuoti tī 10 pretendenti, kuri sajem vysa leluokū punktu saitu obejuos kuortuos (50 % viertejuma nūsokūt nakluotīnis bolsuojumam, ūtrūs 50 % – kluotīnis lāmumam).

Žurejis komisejā, izviertejūt pretendentus „Boņuks 2019” pīsadaleja: Latvejis Nacionaluo kulturys centra vadeituoja Signe Pujāte, latgalīšu tradicionaluos kulturys eksperte Ruta Cibule, dzejneica i žurnaliste Anna Rancāne, muzikis i latgaliskūs projektu vadeituojs Guntis Rasims, komponiste, bolvys puorstuove Ilona Rupaine, literaturzynuotneica, Latvejis Republikys Izgleiteibys ministre Ilga Šuplinska, volūdneica Lidija Leikuma, radio Pieci.lv personeiba i didžejs Toms Grēviņš, Latgolys viestnīceibys GORS vadeituoja Diāna Zirniņa, dzejnīks i literaturzynuotnīks Kārlis Vērdiņš, žurnalists i melomans Kaspars Zaviļeiskis, portala lakuga.lv redaktore Vineta Vilcāne, Latvejis Radio Latgolys studejis vadeituoja Renāte Lazdiņa, Latvejis Radio 2 personeiba Roberts Buivids, žurnaliste i medeju eksperte Anna Platpīre, Latvejis Radio personeiba Justīne Savitska, dzejnīks i žurnalists Toms Treibergs, latgalīšu kulturvidis aktivists Juris Viļums, muzykys izdeviejs i dzīšmu autors Guntars Račs, Latgolys planavuošonys regiona puorstuovs Oskars Zugickis, muzikis i uzjiemiejs Juris Vucāns, bolvys reikuotuoju puorstuove, latgaliskūs projektu vadeituoja Edīte Husare, literats i muzikis Oskars Orlovs, tekstilmuokslineica Annele Slišāne, Latgolys regionaluos televizejis puorstuove Ausma Sprukte, Latgolys žurnala „A12“ redaktore Ināra Groce, žurnaliste i volūdneica Maruta Latkovska, Latvejis Republikys kulturys ministra biroja vadeituoja Marika Zeimule, portala „Delfi.lv“ socialūs teiklu satura redaktore Andra Čudare, režisors i Vaļsts kulturkapitala fonda padūmis prīšksādātuojs Dāvis Sīmanis, literats i literaturzynuotnīks Valentīns Lukaševičs, dzīsminīks i TV raidejumu vadeituojs Kārlis Kazāks, žurnaliste i volūdneica Sandra Ūdre, literate i literaturzynuoteica Ilze Sperga, latgalīšu kulturvidis aktivists Voldemārs Ivdris, latgalīšu gruomotu tierdznīceibys veicynuotuojs Artis Logins, rakstnīks, muokslinīks i radio raidejumu vadeituojs Svens Kuzmins, muokslineica i Vaļsts kulturkapitala fonda eksperte Agra Ritiņa, vijūļneica Aija Īzāka, Latgolys Regiona atteisteibys agenturys direktors Māris Bozovičš, apvīneibys „Latgalīšu Reps“ muzikis Ivo Grigalis, muzikis i dokumentalūs filmu veiduotuojs Arnis Slobožaņins, foklorys kūpys „Vīteri“ vadeituoja Sandra Stare, muzike Ieva Saliete, muzykys kritikis i portala „TVNET“ sadalis „Kultūra+“ redaktors Jānis Žilde, muzikis i radio raidejumu vadeituojs Ēriks Zeps, namaterialuo kulturys montuojuma eksperte Gita Lancere, horeografs i Dzīšmu i Deju svātku viersvadeituojs Ilmārs Dreļs, portala „Travelnews.lv“ vadeituojs i turisma eksperts Aivars Mackevičs, jaunuotnis lītu specialists i TV šovu dalinīks Oskars Bērziņš, A/S „Latvijas valsts meži“ puorstuovs Tomass Kotovičs i muokslinīks i Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centra puorstuovs Māris Čačka.

Svineiguo bolvys padūšonys ceremoneja nūtiks ituo goda 23. februarī 16.00 Latgolys viestnīceibys GORS Lelajā zālē. Iz ceremoneju meili aicynuoti nominanti, viertiešonys komiseja, medeju puorstuovi i kotrys latgalīšu kulturys interesents. „Boņuks 2019“ bolvu padūšona itūgod uzticāta jaunim vadeituojim – Laurim Zalānam („Ghetto Games“ personeibai aba vīnkuoršajam latgalīšam) i Armandam Buļam (uorstam i jaunajam hip-hop muokslinīkam Būrs). Ceremonejā uzastuos postfolklorys grupa „Rikši“, grupa „Bez PVN“, Rēzeknis pyušamūs instrumentu orkestris i veiru kors „Graidi“ ar fragmentim nu izvaduma „Dzeivis graidi“, folklorys kūpa „Upīte“, muzike Dana Vasiļjeva, folklorys kūpa „Ilža“, hip-hop muokslineica Ūga, kai ari, ļaunūt pasakavēt filmys „Piļsāta pi upis“ skaniejumā, dzīduotuojs Jānis Kurševs. Bolvu tīšsaistē ari itūgod varēs viertīs lītuotnē „LMT straume“ http://straume.lmt.lv/.

Bolvys „Par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā“ sajiemiejs publiski tiks paziņuots februara vydā. Taipat sasadorbojūt ar latgalīšu kulturys ziņu portalu lakuga.lv, ari itūgod tiks nūskaidruots portala skaiteituoju simpatejis – „Žyka“ bolvys sajiemiejs. Nūbolsuot par sovu simpateju kotrys grybātuojs var ite: https://www.lakuga.lv/2020/02/04/bolsoj-par-sovu-bonuks-2019-favoritu/

Pyrma „Boņuks 2019” ceremonejis 14.00 Latgolys viestnīceiba GORS aicynoj iz Latgolā (Ludzā) dzymušajam, bet garus godus trymdā dzeivojūšajam gleznuotuojam, grafikim i muokslys zynuotnīkam Juram Soikanam (1920–1995) veļteituos izstuodis atkluošonu, kurys īrūsme ir Soikana 100. jubileja, kas muokslinīkam byutu ituo goda 12. aprelī. Muokslinīka dorbu motivi sasaveis ar bolvys padūšonys ceremonejis scenografeju.

Latgalīšu kulturys goda bolva „Boņuks“ pyrmū reizi tyka padūta 2009. godā, bet nu 2013. goda bolvu reikoj Latgolys viestnīceibys GORS komanda. Bolvys nūtikšonu atbolsta Latvejis Republikys Kulturys ministreja, Vaļsts kulturkapitala fonda Latgolys kulturys programa ar A/S „Latvijas valsts meži“ i Latgolys regiona atteisteibys agenturys atbolstu, kai ari Rēzeknis piļsātys dūme, Bolvu nūvoda, Kuorsovys nūvoda, Leivuona nūvoda, Ludzys nūvoda, Preiļu nūvoda, Rēzeknis nūvoda, Rībeņu nūvoda, Viļakys nūvoda i Viļānu nūvoda pošvaļdeibys, bīdreiba „Partitura“, A/S „Latvijas Mobilais telefons“, latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv i Latvejis Radio Latgolys studeja.”

https://bonuks.lv/

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s